Devalvācija

Bieži dzird tādas sentences kā: “Ja jau valstij trūkst naudas, kāpēc nevar nodrukāt vairāk?” Bet tas, protams, nav tik vienkārši.  Pat visai nesenos laikos esam pieredzējuši brīžus, kad valūtas devalvācija rada vēl lielāku ļaunumu.

Kad valstis apzināti devalvē savu nacionālo valūtu?

Tas parasti ir galējais līdzeklis, izmantots tad, kad neviens cits risinājums valsts ekonomikas atlabšanai vairs nav iespējams – un tad tas ir vienīgais variants. Lielās ekonomikas sistēmas var ar salīdzinoši minimālu risku palielināt naudas apjomu vai devalvēt tās vērtību (piem., ASV dolārs ir globālo rezervju valūta). Mazu valstu rīcībā šis ierocis īsti nestrādās. Pie mums valdība nolēma īstenot izdevumu mazināšanas veidu.

Kam noder devalvācija?

Naudas papildu drukāšana, protams, neatrisina ekonomikas problēmas ne visas tautsaimniecības līmenī, ne personīgā kontekstā, tāpēc vairums valstu finanšu problēmu risinājumu cenšas rast citādi. Tas, ko pārsvarā dara (un ko darīja arī Latvija), bija rīkoties pēc noteikta plāna, samazinot izdevumus un mazinot budžeta deficītu.

Šo procesu patiesībā var nodēvēt ļoti līdzīgā jēdzienā: iekšējā devalvācija. Tā rodas, kad mazinās iedzīvotāju pirktspēja samazinātu ienākumu dēļ. Tomēr pastāv uzskats, ka šādi var izvairīties no milzīgas inflācijas. Svarīgi ir arī tas, ka nenotiek valūtas vērtības samazināšanās. Katrā ziņā devalvācija ir bīstama – tā var radīt gan uzņēmēju, gan visas valsts bankrotu, un process bieži vien ir neatgriezenisks.

One thought on “Devalvācija

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *