Inflācija

Pagājušā gada Latvijas inflācijas nelielo pieaugumu noteica izteiktāks sezonāli svārstīgo preču cenu kāpums. To noteica šāds vienkāršs faktors: pasaules naftas cenas nedaudz palielinājās, un tām sekoja degvielas tirgus. Protams, tas radās arī, pateicoties piena ražošanas kvotu atcelšanai, taču pārtikas cenu pasaules tendences pilnībā neatspoguļojās patēriņa cenu dinamikā mūsu valstī.

Kas ir izmaksu inflācija?

Tā rodas, kad cenu līmeņa vispārējo kāpumu izsauc kopējā piedāvājuma samazinājums. Tas var notikt, uzņēmumiem palielinot cenas, lai izvairītos no zaudējumiem, ko rada ražošanas palielināšanās. Likumsakarīgi, ka, ja pieprasījums arvien pieaug, lai to apmierinātu, tiek palielināta esošo strādnieku slodze. Tālāk, protams, notiek neizbēgamais – līdz ar to palielinās arī viņu darba alga, kas atkal rada izmaksas. Šeit izdevumi palielinās, izejot no izejmateriālu un energoresursu izmaksu pieauguma un darbaspēka izmaksu pieauguma.

Cik drastiska ir inflācija?

Inflācija iedalās kategorijās pēc tempiem. Lēnā inflācija nozīmē, ka cenu kāpums ir 3 – 5% gadā. Mērenā inflācija nozīmē, ka cenu kāpums līdz 10% gadā. Ir arī straujā inflācija, kur cenu kāpums ap 30% gadā. Ja notiek pēdējais variants, tad krītas naudas vērtība, investīcijas tiek apturētas, cilvēki un uzņēmumi atbrīvojas no naudas. Tā rezultātā rodas preču deficīts un nacionālo naudu izspiež no apgrozības ārvalstu valūtas.

Protams, pastāv vēl ceturtā kategorija, hiperinflācija, kuras cenu kāpums pārsniedz 50% mēnesī. Tie ir spilgti piemēri vēsturē, kad naudas vērtība krītas tik strauji, ka tā nespēj pildīt savas funkcijas. Protams, šāda nauda ar laiku izzūd, jo nav nekam derīga.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *