Nauda, kuras pazušanu nepamanām, jeb padomi kā ietaupīt

Kuram gan nav vismaz vienreiz dzīvē nācies konstatēt, ka nauda, no maka pazudusi, kaut gan „nekas tāds” nav nopirkts. Man tā gadījās bieži, līdz neatklāju budžeta pārvaldīšanas metodi. Sāku ar to, ka pierakstīju visus izdevumus. Īstenībā, vēl joprojām to daru, bet nu nācis klāt arī viegls plānošanas piesitiens – es rēķinos tikai ar saņemto naudu, retu reizi atļaujoties nonākt mīnusos, un arī tādēļ, ka esmu izveidojusi uzkrājumu. Nelielu, bet drošību raisošu. Atlieku desmit procentus neparedzētiem gadījumiem, otrus desmit – pensijai. Dažreiz ieplānoju ārkārtas izdevumus, piemēram, naudu ārstēšanās procedūrām. Joks. Bet nebūtu slikti, ja varētu izvēlēties savas slimības un laiku, kad tās ārstēt. Vēlreiz pārskatot izdevumus, nekad nenākas konstatēt, ka nauda ir izsviesta vējā, vai bez pirkuma būtu varēts iztikt.

Kādreiz es nevīžīgi sabēru atlikumu kabatās, tagad, vai nu dažādu naudas ekspertu padomiem sekojot, vai vienkārši kārtības pēc, līdz pēdējam santīmam ielieku to makā. Klāt nācis bonuss: vienmēr zinu, ar ko varu rēķināties.

Bet ir arī citi labi paradumi, kas palīdz naudai turēties maciņā, līdz pienāk pareizais mirklis tērēt.

Izdod vispirms monētas

Ja Tev makā ir tikai papīra naudaszīmes, iespēja, ka nauda uzturēsies pie Tevis ilgāk, ir lielāka, kā tad, ja Tev vienmēr pa rokai sīknauda. Ir taču gadījumi, kad papīra naudu vienkārši žēl izdot. Turklāt nereti gadās, ka nav iespējams izdot atlikumu. Tu tajā brīdī saproti, ka vari iztikt bez pirkuma, un tā Tu patiešām redzi, ka nauda ietaupās.

Neizņem visu naudu no konta vai tieši otrādi – glabā to makā

Mūs glābj arī tas, ka kartē glabātā nauda nav redzama. Tas dažus var atturēt no naudas tērēšanas. Tomēr varam – atkarībā no rakstura – nejauši izveidot paradumu vienmēr izvilkt kredītkarti tieši tāpēc, ka nauda ir „neredzama”, tādējādi apmānot sevi par tēriņu apjomiem. Tad nu gan būtu pienācis laiks mainīt ieradumus.

Seko ūdens, elektrības un gāzes skaitītājam

Mēs patiešām neredzam, ka nauda aizplūst pa logu un durvju spraugām, cauri nenosiltinātam jumtam un bez ūdens katliņa atstātam aizdegtas gāzes deglim. Ja Tu laikus pamanīsi, ka elektrības rēķins palielinās, Tu, negaidot norēķinu dienu, vari pameklēt, kas par vainu. Varbūt tas ir ledusskapis, kura temperatūra noregulēta par pāris grādiem zemāk (kas zina), varbūt siltās grīdas atstātas ieslēgtas, ilgāku laiku, kā nepieciešams. Iespējams, ka elektrības rēķinu var pazemināt ūdens boilera nosiltināšana, ūdens izmaksas – kārtīgi salabots krāns.

Arī vannas izmantošana rada lielākas izmaksas, kā dušas lietošana ikdienā. Elektriskie sildītāji ziemā aizstāj logu blīves, kaut to būtu viegli novērst. Pamēģini novietot divus āra termometrus katru savā vietā: vienu tieši pie loga, otru – pie mājas sienas. Ja starpība ir pāris grādu, Tu beidzot saskatīsi, kā nauda pazūd.

Sastādi iepirkumu sarakstu

Ir tik kaitinoši redzēt, kā nauda aiziet ikdienas vajadzībām, vai ne? Toties, ja laikus sastādīsi pirkumu sarakstu, tajā ierakstot ikvienu nākotnes vajadzību tuvākam un tālākam laikam, novērosi, ka var arī atbrīvoties no nožēlas.

„Iestādi” naudu

Pavasarī, kad organisms prasa pēc zaļbarības, Tu droši vien steidz iepirkt pirmos zaļumus, tomātus un gurķus. Bet pat dzīvokļa balkons vai palodze ir brīnišķīga vieta, kur novietot kastīti ar paša izdiedzētiem lociņiem, dillēm un pētersīļiem. Tu nevis redzēsi naudu lidojam prom, bet pieaugam vārda vistiešākajā nozīmē.