Pasaules skaistākie ūdenskritumi

Kas mūs piesaista vietām, kas tuvas ūdeņiem? Nenoliegt, ka pat vienkāršs SPA apmeklējums ar burbuļvannu un ūdens kaskādi uzlabo gan ādas stāvokli, gan nomierina satrauktu garu. Mēs esam nākuši no ūdens, un gandrīz visi tā klātbūtnē jūtamies mierīgi un pārliecināti.

„Ne velti jau kopš sendienām ūdeņiem tiek piedēvēts dievišķs raksturs. Tādas ir svētupes: Ganga indiešiem, Nīla ēģiptiešiem, Reina ģermāņiem, Daugava latviešiem, tāds – pasaules okeāns”, raksta Latvijas Avīze 8.09.2013. Bavārijas mācītāja Sebastiana Kneipa cīņa pret plaušu kaiti 19. gadsimtā atklāja viņam un līdz ar to apkārtējiem, ka var pats sevi izdziedināt. Viņš pierādīja, ka ūdens var kļūt par zālēm – pat tad, kad pārējie medikamenti izrādījušies bezspēcīgi. Kneips rekomendēja ūdens dzeršanu īstajā reizē un daudzumā, vannas un kompreses ar dabas vielām un sāļiem, tvaika procedūras, aukstuma un karstuma kontrastu izmantošanu, apliešanos ar vēsu ūdeni, bradāšanu pa sniegu un gremdēšanos ledainā ūdenī. Ūdens ir viens no pirmelementiem, dzīvības un enerģijas nesējs. Un kā lai nebūtu laba, pat dziedinoša atrašanās ūdenskrituma tuvumā, kurš sniedz arī redzes un dzirdes piedzīvojumu.

Viens no skaistākajiem ūdenskritumiem pasaulē atrodas Kuldīgā, tā ir Ventas rumba. Eiropas platākais ūdenskritums pavasaros atklāj savu krāšņo muguru. Ledum kūstot, atveras upes elpa, un ceļu uz augšteci sāk laši. Vasarās zaļā lapu rota Ventas krastā un pilsētas akmens tilta skats veido neaizmirstamu ūdenskrituma tēlu. Rudens krāsu pārbagātība un ziemas baltais miers ievieš ainavā pārmaiņu, kas palīdz Ventas rumbai kļūt par iekārojamu apskates mērķi ikvienā gadalaikā.

Pavisam citā pasaules malā meklējams Niagāras ūdenskritums, kas gan nav pats dižākais pasaulē, toties te ierīkots krāšņs neona gaismu šovs. Turklāt pēc 1953. gadā uzņemtās filmas Niagāra ūdenskritums kļuvis par īpaši populāru ekskursiju vietu jaunlaulātajiem; turp daudzi pāri dodas medusmēneša laikā.

Viktorijas ūdenskritums, kas iekļuvis UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, Vārdu ieguvis par godu karalienei Viktorijai 1855. gadā. To devis skotu pētnieks, ceļotājs un ārsts Deivids Livingstons – pirmais eiropietis, kurš to ieraudzījis.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *