Tag Archives: nauda

Kā sakrāt naudu?

Jautājums par naudas krāšanu ir aktuāls neatkarīgi no vecuma un ikmēneša ienākumu lieluma, tāpēc šajā rakstā atrodamie padomi noderēs ikvienam, kas vēlas sakrāt kādu konkrētu naudas summu vai vienkārši veidot iekrājumus finansiālai stabilitātei.

Iekrājumu veidošanai ir nepieciešams mērķis, lielāki vai mazāki ienākumi un savu izdevumu apzināšana.

Krāšanas mērķis

Vienkāršāk krāt būs tad, ja izvēlētais mērķis ir precīzs un izmērāms, piemēram, kāda konkrēta naudas summa, kas nepieciešama kādas preces vai pakalpojuma iegādei vai vienkārši sava personīgā, neparedzēto izdevumu fonda izveidei. Nosakot konkrētu naudas summu, daudz vienkāršāk būs sekot līdzi tam, cik daudz vēl atlicis līdz mērķa sasniegšanai, kā arī novērtēt krāšanas laikā sasniegtos rezultātus, turklāt konkrēts mērķis spēj kalpot, kā spēcīgs motivātors konkrēta uzkrājuma izveidošanai.

Uzkrājumam novirzāmā ienākumu daļa

Uzkrājuma veidošanai būtu jāatlicina vismaz 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, taču atlicināmas summas apjoms, protams, ir atkarīgs no ienākumu un izdevumu starpības, tāpēc būtu labi, ja varētu noteikt kādu konkrētu naudas summu, kuru Jūs ik mēnesi varētu atlicināt iekrājumu veidošanai, taču mēnešos, kad radušies kādai neparedzēti izdevumi, nepārtraukt uzkrājumu veidošanu, bet atlicināt nedaudz mazāku naudas summu atkarībā no tā brīža finansiāls situācijas.

Nauda, kuras pazušanu nepamanām, jeb padomi kā ietaupīt

Kuram gan nav vismaz vienreiz dzīvē nācies konstatēt, ka nauda, no maka pazudusi, kaut gan „nekas tāds” nav nopirkts. Man tā gadījās bieži, līdz neatklāju budžeta pārvaldīšanas metodi. Sāku ar to, ka pierakstīju visus izdevumus. Īstenībā, vēl joprojām to daru, bet nu nācis klāt arī viegls plānošanas piesitiens – es rēķinos tikai ar saņemto naudu, retu reizi atļaujoties nonākt mīnusos, un arī tādēļ, ka esmu izveidojusi uzkrājumu. Nelielu, bet drošību raisošu. Atlieku desmit procentus neparedzētiem gadījumiem, otrus desmit – pensijai. Dažreiz ieplānoju ārkārtas izdevumus, piemēram, naudu ārstēšanās procedūrām. Joks. Bet nebūtu slikti, ja varētu izvēlēties savas slimības un laiku, kad tās ārstēt. Vēlreiz pārskatot izdevumus, nekad nenākas konstatēt, ka nauda ir izsviesta vējā, vai bez pirkuma būtu varēts iztikt.

Kādreiz es nevīžīgi sabēru atlikumu kabatās, tagad, vai nu dažādu naudas ekspertu padomiem sekojot, vai vienkārši kārtības pēc, līdz pēdējam santīmam ielieku to makā. Klāt nācis bonuss: vienmēr zinu, ar ko varu rēķināties.

Bet ir arī citi labi paradumi, kas palīdz naudai turēties maciņā, līdz pienāk pareizais mirklis tērēt.

Izdod vispirms monētas

Ja Tev makā ir tikai papīra naudaszīmes, iespēja, ka nauda uzturēsies pie Tevis ilgāk, ir lielāka, kā tad, ja Tev vienmēr pa rokai sīknauda. Ir taču gadījumi, kad papīra naudu vienkārši žēl izdot. Turklāt nereti gadās, ka nav iespējams izdot atlikumu. Tu tajā brīdī saproti, ka vari iztikt bez pirkuma, un tā Tu patiešām redzi, ka nauda ietaupās.

Neizņem visu naudu no konta vai tieši otrādi – glabā to makā

Mūs glābj arī tas, ka kartē glabātā nauda nav redzama. Tas dažus var atturēt no naudas tērēšanas. Tomēr varam – atkarībā no rakstura – nejauši izveidot paradumu vienmēr izvilkt kredītkarti tieši tāpēc, ka nauda ir „neredzama”, tādējādi apmānot sevi par tēriņu apjomiem. Tad nu gan būtu pienācis laiks mainīt ieradumus.

Seko ūdens, elektrības un gāzes skaitītājam

Mēs patiešām neredzam, ka nauda aizplūst pa logu un durvju spraugām, cauri nenosiltinātam jumtam un bez ūdens katliņa atstātam aizdegtas gāzes deglim. Ja Tu laikus pamanīsi, ka elektrības rēķins palielinās, Tu, negaidot norēķinu dienu, vari pameklēt, kas par vainu. Varbūt tas ir ledusskapis, kura temperatūra noregulēta par pāris grādiem zemāk (kas zina), varbūt siltās grīdas atstātas ieslēgtas, ilgāku laiku, kā nepieciešams. Iespējams, ka elektrības rēķinu var pazemināt ūdens boilera nosiltināšana, ūdens izmaksas – kārtīgi salabots krāns.

Arī vannas izmantošana rada lielākas izmaksas, kā dušas lietošana ikdienā. Elektriskie sildītāji ziemā aizstāj logu blīves, kaut to būtu viegli novērst. Pamēģini novietot divus āra termometrus katru savā vietā: vienu tieši pie loga, otru – pie mājas sienas. Ja starpība ir pāris grādu, Tu beidzot saskatīsi, kā nauda pazūd.

Sastādi iepirkumu sarakstu

Ir tik kaitinoši redzēt, kā nauda aiziet ikdienas vajadzībām, vai ne? Toties, ja laikus sastādīsi pirkumu sarakstu, tajā ierakstot ikvienu nākotnes vajadzību tuvākam un tālākam laikam, novērosi, ka var arī atbrīvoties no nožēlas.

„Iestādi” naudu

Pavasarī, kad organisms prasa pēc zaļbarības, Tu droši vien steidz iepirkt pirmos zaļumus, tomātus un gurķus. Bet pat dzīvokļa balkons vai palodze ir brīnišķīga vieta, kur novietot kastīti ar paša izdiedzētiem lociņiem, dillēm un pētersīļiem. Tu nevis redzēsi naudu lidojam prom, bet pieaugam vārda vistiešākajā nozīmē.

Taupības režīms

SMS kredītiIkdienā daudzi no mums nedomā par tādām lietām, kā finanšu uzkrājumi nākotnei, pasīvie ienākumi un kredītu atmaksa. Parasti šīs tēmas tiek atrisinātas līdz ar attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Ja vēlamies parūpēties par savu pensiju, mēs izvēlamies pensiju fondu, kurā ik mēnesi tiek ieskaitīta kāda noteikta naudas summa. Ja mums ir lieki līdzekļi, ieguldām tos nekustamajā īpašumā, to vēlāk izīrējot, vai pērkam obligācijas – mums ir pastāvīgi ienākumi no naudas, kurai esam likuši strādāt. Kredīta gadījumā izvērtējam savus ienākumus un, atbilstoši iespējām, noformējam aizņēmumu, par kura lietošanu katru mēnesi jāmaksā daļa pamatsummas un zināms procentu apjoms. Tādējādi vienreiz pieņemts lēmums gan ietekmē mūsu ikdienu, taču vairāk arī par to nedomājam.

Mazliet citādi ir ar reizēm, kad piepeša algas samazinājuma vai negaidīti izdevumi liek pārvērtēt savus naudas tērēšanas paradumus. Kā zināms, ieradumus var mainīt, ja viena un tā pati darbība tiek izpildīta daudz reižu – tāpat kā ar vingrinājumu palīdzību tiek trenēts muskulis. Ar lēmumu taupīt vien nebūs gana – kāda aktivitāte ir jāveic katru dienu. Gluži kā nospiežot, elektrības, slēdzi, istabā parādās gaisma, tā arī, katru reizi, kad nepieciešama nauda, ieslēdzot taupības režīmu savā apziņā, mēs iegūstam savu centu vai eiro. Taupības režīmam parasti ir kāds iemesls – vai nu vēlamies sakrāt kādam mērķim, vai uzņemties kredītu. Veidi, kā rīkoties, ir dažādi, bet ideja viena: Jūs patērējat mazāk naudas par tām pašām vajadzībām, kas Jums radušās līdz šim, no dažām vispār atsakoties.